Dekoratīvās mājas žurkas

Žurkas bijušas neieredzētas un nīdētas kā slimību pārnēsātājas, cilvēku sagatavoto barības krājumu apēdējas, kļuvušas par šausmu filmu «varonēm» un pārbaudījumu dažādās televīzijas pārraidēs. Kā viņām izdevies kļūt par mājas mīlulēm? Mūs konsultē veterinārārste Tatjana Tīrmane.

Kas ir žurkas

«Žurkas ir peļu dzimtas grauzēji. Dekoratīvās žurkas patiesībā netika radītas kā mājdzīvnieki, bet gan kā dzīvnieki eksperimentiem laboratorijās. Vai taisnība, ka dekoratīvās žurkas no pagrabu žurkām atšķiras tāpat kā suns no vilka? Ja uz jautājumu par līdzību skatās no hromosomu skaita, tad jā – tāpat kā suns no vilka. Ja uz jautājumu atbildām no gēnu mutāciju skatupunkta, tad daudzas suņu šķirnes ir ļoti attālas no sava senča – vilka.

Dekoratīvo žurku suga ir viena, tā ir žurka. Īpašs iedalījums šķirnēs nav korekts, tās drīzāk varētu saukt par līnijām. Šobrīd modē nākušas plikās žurkas jeb sfinksi. Esot arī garspalvainas līnijas, bet savām acīm redzējusi neesmu. Protams, arī žurkām ir atšķirīgs raksturs – tās ir vairāk vai mazāk agresīvas.

Aktuālākās dekoratīvo žurku saslimšanas ir elpošanas ceļu vīruss un audzēji. No audzēja nekāda uzmanīšanās nepasargā. Žurku mūža garumam, vismaz Latvijā, ir tendence sarukt. Ja pirms 30–40 gadiem žurkas vidējais vecums bija 4–6 gadi, tad tagad divgadīgs dzīvnieks ir uzskatāms par senioru. Man bērnībā bija žurcis, kurš nodzīvoja astoņus gadus, un nezin, cik vēl būtu dzīvojis, ja nebūtu cietis nelaimes gadījumā.»

Kā izvēlēties žurku

«Vesela žurka ir aktīva, ziņkārīga, tīru, gludu apmatojumu (ja tā nav plikā žurka). Patstāvīgu dzīvi žurkulēni sāk mēneša vecumā, tādā vecumā viņus arī var iegādāties. Žurkas ir bara dzīvnieki, tāpēc, protams, viņas labāk jūtas vismaz divatā nekā vienatnē. Tas, vai ņemt vairākas žurkas no viena audzētāja, atkarīgs no jūsu plāniem – ja vairošanai, tad noteikti nē. Ja gribat divas viena dzimuma žurkas, tad nav svarīgi, vai ņemat puikas vai meitenes. Tas, vai šāds pārītis sadzīvos, vairāk atkarīgs no abu raksturiem. Pie manis šobrīd mitinās žurku zēnu pāris, iztiek bez konfliktiem un problēmām. Ja arī žurka ir viena, īpašu uzmanību žurka neprasa. Pietiek, ja viņu pieradina pie pastaigām pa istabu, tad nodarbošanos viņa atradīs pati.»

Žurku kopšana

«Jāiegādājas stiepļu būris. Minimālais būra izmērs – 50x30x35 cm. Vēlams, lai tas būtu vismaz divos stāvos, aprīkots ar mājiņu, kāpnītēm, tuneļiem un riteni (tiesa, ne visām žurkām tas patīk). Būrī var likt un nomainīt jaunus priekšmetus, jo žurkas ir ļoti ziņkārīgas un viņām patiks tos pētīt.

Būrī jābūt automātiskajai dzirdinātavai (nevar izmantot šķīvīti, jo žurka tur ierīkos tualeti), keramikas vai metāla trauciņiem ēšanai, atsevišķai guļamtelpai. Jāatceras, ka skuju koki žurkām ir kaitīgi un tos nevar izmantot mājiņas iekārtošanā, nevar izmantot arī vati vai lupatiņas, jo diegi var sapīties ap žurkas kājām. Pakaišiem var izmantot skaidu pakaišus (tikai ne granulas), sienu vai salmus.

Būris jānovieto tālāk no apsildes ierīcēm un tā, lai būtu pasargāts no caurvēja un tiešiem saules stariem. Tam jābūt vismaz 100 cm augstumā, vēlams, tajā istabā, kur jūs uzturaties visbiežāk, tālāk no televizora vai citiem skaņu avotiem. Būris jātīra pēc vajadzības, vismaz reizi dienā. To var izmazgāt ar karstu ūdeni, lai neitralizētu smaku. Teritoriju žurkas parasti neiezīmē.

Žurku mazgāt nav vēlams, jo viņa pati iztīra savu kažociņu. Ja nu vienīgi ir ādas problēmas un mazgāšana ietilpst ārstēšanas kursā.»

Žurku barošana

Žurku audzētāju mājas lapās (krisiki.ru, anfiska.biz u. c.) atrodami daudzi padomi par žurku barošanu.

• Pieaugušas žurkas jābaro divas reizes dienā, mazās – divas līdz četras reizes. Viņu pamatbarība ir zooveikalos nopērkamā speciālā barība (var piebērt klāt auzu putraimus), kā arī dažādas putras bez sviesta, vārītimakaroni, novārītas kukurūzas vālītes, sausas maizes garoziņas utt. Katru dienu žurkām jāēd arī augļi, dārzeņi un zaļumi – pienenes un āboliņš. Nelielos daudzumos un ne katru dienu žurkām jāēd olbaltumvielas saturošapārtika. Būs pilnīgi pietiekami, ja jūs savam mājdzīvniekam ik pēc dažām dienām pasniegsiet nelielu gabalu termiski apstrādātas vai jēlas gaļas, kalmāru, biezpienu ar zemu tauku saturu, sieru vai pāriskarotes beztaukujogurta. Vārītas olas jādod vienreiz nedēļā.

• Kā īpašus gardumus žurkām var dot ābolus, persikus, plūmes, vīnogas, rozīnes, ķirbju un saulespuķu sēklas (ne vairāk kā 15 nedēļā).

• Nekad žurku nebarojiet ar kāpostiem, šokolādi, zaļiem banāniem, rabarberiem, gāzētiem un alkoholiskiem dzērieniem, spinātiem, sīpoliem, dārza salātiem, gataviem bumbieriem, žāvētu gaļu vai desām, asiņainu gaļu, arī siers nenāk par labu dzīvnieka veselībai. Ēdiens no mūsu galda žurkām neder, jo ir pārāk trekns, sālīts, piparots un pikants. Žurkām ir tendence pārēsties un uzbaroties, saīsinot savu jau tā ne visai garo mūžu.

• Zooveikalos nopērkamajiem minerālu akmeņiem visu laiku jāatrodas žurkas būrī. Bez zobu asināšanas žurka nevar iztikt. Graušanai var dot sausiņus, ja tie nav sapelējuši un nesatur krāsvielu un garšas piedevas, vistas kaulus un riekstus.

• Visiem produktiem jābūt tīriem, svaigiem un istabas temperatūrā. Svaigam un nostādinātam dzeramajam ūdenim žurkas mājā jāatrodas visu laiku. Bez ūdens un ēdamā žurka var izdzīvot tikai divas dienas.

Veterinārārste Tatjana Tīrmane piebilst: «Man liekas, ka par barošanu te ir pārāk daudz sviesta. Pietiktu, ja pateiktu, ka žurka ir visēdājs, kura racionā jāietilpst gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes produktiem, protams, ne pārāk sāļiem, trekniem vai piparotiem. Gaļai noteikti jābūt ēdienkartē, siera gabaliņam arī nav ne vainas. Principā var ēst no visa pa druskai. Arī šokolādes kriksis dažkārt ir labs. Es savējās pārsvarā baroju ar suņu un kaķu sauso barību, jo tad nav jādomā par minerālvielām. Vēl dodu visu, ko pati ēdu. Protams, ar mēru.»

Žurku dresēšana un saskarsme ar žurkām

«Lai žurku pareizi paņemtu rokās, tā jāsatver aiz vidukļa, ķermeni apņemot ar plaukstu. Žurkai jābūt pieradinātai, citādi viņa to uztvers par uzbrukumu. Nepiejaucētu žurku var satvert aiz astes, tuvāk astes pamatnei, nevis aiz gala. Žurku var pacelt arī aiz muguras ādas. Jūs jautājāt, vai taisnība, ka žurku nevar raut aiz astes. Kāpēc žurka būtu jārauj aiz astes?!

Vai žurkas pa dienu parasti guļ? Tie ir kāmji, kuri pa dienu guļ. Ja telpā kaut kas notiek, arī žurkas visu grib zināt un piedalīties, vienalga, diena vai nakts. Var gadīties, ka žurkai ir alerģija no kāda parfimērijas aromāta, tad nevajadzētu viņai tuvoties, ja esat ar to iesmaržojies.

Ja žurku laiž skraidīt pa istabu, viņa noteikti jāuzmana. Žurkas mēdz zagt vērtslietas, taisīt barības krājumus nepiemērotās spraugās, piemēram, aiz ledusskapja, sagrauzt kaut ko vērtīgu vai iekosties elektrības vados (tā aizgāja bojā mans vecais žurcis).

Žurkas labi lec, rāpjas un stāv uz pakaļkājām, viņas prot rāpties pat pa virvi. Žurku var iemācīt atsaukties uz vārdu vai noteiktu skaņu, sēdēt uz pleca. Dresēšana būtu jāsāk jau no žurkas bērnības. Visā visumā zvēriņi ir ļoti apķērīgi. Viss atkarīgs no saimnieka fantāzijas – žurku var izklaidēt ar šķēršļu joslu, labirintu vai paslēpta garduma meklēšanu.»

Žurku audzētāju pieredzes stāsti

Marikita Zīverte: «Pirmo žurku mājās atnesa mans dēls, bet sanāca tā, ka žurka par galveno personu izvēlējās mani – pieradināja mani. Bet nu jau kopš tā laika pagājuši vairāki gadi. Mums bijušas vēl pāris žurkas. Pašreizējam žurcim ir jau trīs gadi, bet viņa brāļuks nodzīvoja tikai divus gadus. Tā kā strādāju, nesanāk pietiekoši daudz laika veltīt šim dzīvnieciņam, bet žurkai ļoti vajadzīga sabiedrība. Mani novērojumi liecina, ka žurkas ir ļoti gudri, inteliģenti dzīvnieki. Viņiem ir savs ētikas kodekss, interesanti vērot, kā viņi izturas pret cilvēkiem un citiem mājdzīvniekiem, piemēram, pret kaķi. Man pat radās iespaids, ka žurkas ļoti labi zina, kuram cilvēkam viņas patīk un kuram nē, un attiecīgi arī izturas.»

Ainārs Zandars: «Jāsaka, biju pārsteigts, cik šie mājas zvēriņi tomēr ir jauki, dzīvespriecīgi, darbīgi un ziņkārīgi. Viņi ātri pieķeras savam saimniekam un skrien, kad viņus sauc. Bet uzticēšanās ir jānopelna – jo labāk izturēsieties un jo vairāk būs fiziska kontakta ar dzīvnieciņu, jo labāk. Jāņem vērā, ka žurka vislabāk jutīsies sev līdzīgu dzīvnieku kompānijā, bet tas ir jāizdomā uzreiz. Ņemt otru žurku vēlāk būs sarežģīti, vajadzēs laiku un pacietību viņas saradināt, jo tā žurka, kura pie jums atrodas ilgāk, jauno uztvers kā ienaidnieku, kurš ielauzies viņas teritorijā.

Būri vajadzētu novietot vietā, kur žurku vismazāk traucēs. Žurkām ļoti nepatīk troksnis un pēkšņas skaņas, tas padara viņas nervozas. Žurkām ir slikta redze, tādēļ viņas izvēlas savus ceļus, pa kuriem parasti pārvietojas, un, ja rodas kādi šķēršļi, piemēram, vadi, tos vajadzētu novākt, jo var tikt sagrauzti. Vajag arī aiztaisīt logus un durvis, jāpadomā par istabas puķēm – vai tās nav indīgas žurkai. Jārēķinās, ka žurka aiz sevis iezīmē ceļu un vietas, ar to jāsadzīvo. Žurku nevar sodīt par sagrauztajām lietām, jo, viņasprāt, viss tiek darīts pareizi, un žurka sodu nesapratīs.

Žurkas cilvēkus pieradina pie kārtības – lietas jānoliek vietā, drēbes jāsaliek skapī, un skapis jāaizver. Tiesa, lai skapi nevarētu atvērt, man vajadzēja pacīnīties, jo mums bija skapis ar bīdāmām durvīm, un, lai arī šķita, ka tās ir smagas, žurkām tomēr bija spēks tās pabīdīt un tikt iekšā. Nelīdzēja pat grāmatas, ko sākumā liku priekšā, to draudzīgi žurkas divatā, viena stumjot, otra velkot, likvidēja.

Lai gan kādu laiku man žurku vairs nav, pulti dažreiz neapzināti nolieku ar pogām uz leju – ja atstāja uz augšu, pogas vienmēr tika nograuztas. Man zem gultas bija kartona kaste ar diegiem un citiem sīkumiem. Kādu laiku nesapratu, kur žurkas pa dienu paliek, bet vēlāk noskaidrojās, kur – kastes saturs bija metams ārā, viss sagrauzts sīkās detaļās. Kastē sāku likt jau iegrauztu drēbes gabalu galīgai iznīcināšanai, tā teikt, nodrošināju žurkām darbu.

Žurkām ļoti bail no kaķiem, ja vien viņi nav dzīvojuši kopā no mazotnes. Pat tad, ja žurka kaķi nekad nav redzējusi, viņa slēpsies, kur vien var, kaut vai tikai no kaķa smakas. Bija atnācis ciemiņš, kuram ir kaķis, un žurka pat no būra nenāca ārā. Cita lieta ir suns, ja vien nav medību, ar to žurka var sadzīvot.

Ja mājās ir akvārijs, žurkai nevar ļaut makšķerēt zivis. Arī putnus žurka uztver kā medījumu, un, lai putnus nepakļautu liekam stresam, tos vajadzētu turēt citur. Žurkas nesadzīvo arī ar pelēm.»